Sukinavas vēstures notikumu hronoloģija

1894.–1896. gads – izveidots Suhonojas pārceļotāju–viensētnieku kolonizējamās zemes iecirknis ar kopplatību 4689 desetīnas (apmēram 5135 hektāri). Administratīvi tas atradās Jeņisejas guberņas Kanskas apriņķa Ribinskas pagastā.

1896. gads – vasarā pa Sibīrijas dzelzceļu atklāta satiksme līdz Ačinskai (toreiz tā bija Tomskas un Jeņisejas guberņu robežpilsēta).

1897. gads – maijā Suhonojas iecirknī ienāk pirmie 73 latvieši no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa pagastiem (tagadējā Alūksnes apkaime).

1898. gads – pavasarī ciemā apmetas pirmie igauņi.

1898. gads – koloniju pirmoreiz apmeklē Jeņisejas guberņas vācu tautības luterāņu mācītājs Nikolajs Bušs.

1898. gads – 4. novembrī nodibināta zemnieku lauku sabiedrība, kas nolemj apmešanās vietu nosaukt par Sibīrijas Marienburgu (Мариенбург Сибирский).

1900. gads – latvieši un igauņi apmetas kaimiņu iecirknī Imbežā (Запасной Имбеж).

1901. gads – pavasarī Sibīrijas Alūksnē brīvu zemju vairs nav, gada beigās brīvu zemju vairs nav arī Imbežas Ostrovkos.

1901. gads – Sibīrijas Alūksne pirmo reizi pieminēta periodikā (“Baznīcas Vēstnesis”, 1901. 09. 01.).

1907. gads – tiek atvērta ministrijas skola ar vienu klasi, kurā mācās 50–60 bērnu. Skolotāju Jāni Šmitausu pēc dažām nedēļām arestē, darbu turpina Aleksandrs Mazurs. 

1908. gads – no valdības saņemts 1000 rubļu pabalsts skolas nama celšanai un izsniegts tikpat liels aizdevums, kas jāatmaksā 10 gadu laikā. 

1909. gads –  skolā sāk strādāt no Baltijas iebraukušie skolotāji Kristaps Ginters un Jānis Zilberts.

1910. gads – kolonijā ir 120 saimniecības, 10 no tām pieder igauņiem.

1910. gads – laikrakstā “Jaunās Latviešu Avīzes” pirmo reizi minēts kolonijas nosaukums – Sukinava.

1910. gads – reģistrēta Suhonojas patērētāju biedrība – pirmā latviešu patērētāju biedrība Sibīrijā, to vada kolonists Kārlis Rogans.

1911. gads – janvārī ciemā atvērts Patērētāju biedrības veikals.

1911. gads – sāk darboties Sīkkredīta sabiedrība – pirmā latviešu kredītsabiedrība Sibīrijā.

1911. gads – 26. jūlijā sarīkoti Zaļumu svētki ar kora priekšnesumiem (vadītājs skolotājs J. Zilberts).

1911. gads – rudenī atvērta jaunā skola – vislielākā lauku skolu plašā apkārtnē. Skolas būves gaitā radušos konfliktu dēļ skolotāju J. Zilbertu aizsūta uz latviešu koloniju Taiminsku, bet Sibīrijas Alūksnē ierodas krievu skolotāja Anastasija Makarova, kura neprot latviski.

1911. gads – 2. novembrī kolonijas sapulce (piedalās arī latvieši no kaimiņu kolonijas Imbežas, kuru bērni mācās Sibīrijas Alūksnes skolā) nolemj lūgt, lai skolotāju J. Zilbertu pārceļ atpakaļ uz Sibīrijas Alūksni.

1911. gads – 23. decembrī jaunajā skolas ēkā koris sarīko Ziemassvētku pasākumu ar 400 dalībniekiem. Trešajos Ziemassvētkos skolā notiek bērnu eglīte.

1911.–1912. gads – ziemā skarlatīnas epidēmijā nomirst vairāk nekā 20 bērni.

Līdz 1912. gada aprīlim (ieskaitot) kolonijā iebraukušas vairāk kā 160 ģimenes, kopā ap 680 cilvēku (t. sk. vairāk nekā 40 igauņu). 

1912. gads – skolā mācās ap 90 bērnu, no tiem tikai 3 nav latvieši.

1912. gads – Lieldienās garīgs koncerts ar J. Zilberta vadītā kora priekšnesumiem (60 – 80 dziedātāju). Gatavojas skolas iesvētīšanai, gaida mācītāju Teodoru Rubli.

1912. gads – Jāņu dienā kapu svētki ar J. Zilberta kora koncertu.

1912. gads – labības sējumus apdraud siseņi, valdība izdod cirkulāru par siseņu iznīcināšanu.

1912. gads – 7. oktobrī skolotājs K. Ginters uzstājas ar priekšlasījumu “Par izglītību un viņas nozīmi ikdienas dzīvē”. Tas ir pirmais priekšlasījums latviešu valodā Sibīrijā.

1912. gads – 25. novembrī atvērta svētdienas skola – pirmā svētdienas skola Sibīrijā. To apmeklē vairāk nekā 40 bērnu.

1912. gads – no kroņa zemes atmērītas 120 desetīnas zemes baznīcas būvei.

1912. gads – rudenī Kredītbiedrībā apvienojušies ap 400 biedri, viena piektā daļa no tiem ir latvieši. Valdes priekšsēdētājs ir skolotājs J. Zilberts, padomes priekšsēdētājs – K. Ginters.

1913. gads – Patērētāju biedrībā ir 75 biedri.

1913. gads –  abi skolotāji atstāj koloniju – K.Ginters atgriežas Baltijā, bet J. Zilberts sāk strādāt par Jeņisejas guberņas sīkkredītu biedrību inspektoru. Pēc viņu aiziešanas sabiedriskā rosība apsīkst. 

1914. gads – par pirmo skolotāju sāk strādāt no Baltijas ieceļojušais O. Timanis, bet otrā skolotāja vieta joprojām brīva.

1914. gads – 1. februārī ciemā ierodas policija un akcīzes valdes ierēdnis. Viņi meklē kandžas dzinējus un ētera tirgotājus.

1914. gads – 5. februārī ciema sapulcē nolemj dibināt luterāņu draudzi. Mācītāja atalgošanai nolemts iekasēt no katra iedzīvotāja 25 kapeikas.

1914. gads – 30. jūnijā ciema sapulcē, kur piedalās 80 balsstiesīgie ciema iedzīvotāji, ar 50 “par” balsīm pieņem lēmums nodibināt bibliotēku un nolemts vērsties pret kandžas dzīšanu un tirgošanu.

1914. gads – kolonijas kopējā platība bija apmēram 4350 desetīnas, aizņemtas bija 125 viensētu vietas – mazāk nekā tika rezervēts, koloniju dibinot. 

1914. gads – no Zaļumu svētku ieņēmumiem ierīkota bibliotēka.

1914. gads – Krasnojarskas tautskolu inspektors izdod cirkulāru, ar kuru skolās noliegts mācīt latviešu valodu un dziedāšanu, kā arī noteikti ierobežojumi ticības mācības pasniegšanai latviešu valodā. Latviešu koloniju skolotāju protestu dēļ pēc dažām nedēļām to atceļ.

1915. gads – gada sākumā ar Jeņisejas guberņas valdes lēmumu Sibīrijas Alūksne pārdēvēta par Suhonoju.

1915. gads – gada sākumā policija rīko reidus, lai noķertu kandžas tecinātājus.

1915. gads – potēšana pret bakām, sapotēti skolēni un 123 pieaugušie, pārējie izvairās.

1915. gads – kolonijā reģistrēti 120 saimnieki.

1915. gads – rudenī ierodas pirmie kara bēgļi no Baltijas. Kā bēglis atgriezies skolotājs K. Ginters, viņš kļūst par oficiālo bēgļu aizgādni ciemā.

1917. gads – gada sākumā Sibīrijas Alūksnē dzīvo 52 kara bēgļi.

1917. gads – rudenī K. Gintera vadībā sāk darboties Izglītības biedrība, pie kuras atvērti zīmēšanas kursi. Skolā darbojās bibliotēka.

1917. gads – novembrī Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās par lielinieku sarakstu nobalso mazāk nekā 5% kolonijas balsstiesīgo iedzīvotāju (citur lieliniekus atbalsta apmēram 25%). Priekšvēlēšanu sapulcē lielinieku pārstāvi pat nelaiž pie vārda.

1918. gads –  decembrī no Imbežas ierodas Voldemāra Alkšņa vadītā sarkano partizānu vienība, kurai pievienojas arī daži suhonojieši.

1918. gads –  Ziemassvētkos admirāļa Kolčaka valdības karaspēks (baltie) Imbežā nošauj kolonista Jēkaba Dreimaņa dēlu Augustu. Vairākus Imbežas un Sibīrijas Alūksnes latviešu saimniekus aplaupa un nodedzina ēkas. Aplaupa arī Patērētāju biedrības veikalu un tās pārdevēju, arī skolotājus K. Ginteru un A. Goldšmitu. Valde slēdz Patērētāju biedrības veikalu. 

1918. gads – decembrī sarkanie partizāni kā kontrrevolucionārus arestē turīgos zemniekus Kārli Roganu un Vili Kruzmeiri, kuri nekad vairs ciemā neatgriežas.

1919. gads – gada sākumā Kolčaka valdības karaspēks turpina postījumus. Ciems cieš arī no sarkano partizānu rekvizīcijām (pretī saņem parādu zīmes). Sarkanie izposta skolas bibliotēku, aizved fisharmoniju un Patērētāju biedrības grāmatvedības dokumentus.

1919. gads – 23. - 24. janvāra naktī pie Nojas upes starp kolčakiešiem un sarkanajiem partizāniem notiek kauja.

1919. gads – sākumā atjaunota bēgļu apgādāšanas komitejas darbība un sasaukta Sibīrijas Alūksnes un Imbežas koloniju latviešu sapulce. Repatriantu sarakstos reģistrējas ne tikai bēgļi, bet gandrīz puse no visiem kolonistiem.

1919. gads – pavasarī balto soda ekspedīcija nodedzina ēkas Imbežā, saņemtos ķīlniekus nošauj Kļukvennajas stacijas tuvumā. Sarkanie atkāpjas uz dienvidiem, dziļāk taigā.

1919. gads – Pēterdienā baltie nošauj vēl dažus Imbežas latviešus un noper divas latviešu meitenes, kuru tēvi un brāļi nošauti kā ķīlnieki Kļukvennajā.

1919. gads – Suhonojā dzīvo 140 latviešu un 12 igauņu ģimenes. No vairāk nekā 100 skolas vecuma bērniem skolu apmeklē 70–95. Darbojas Izglītības biedrība un latviešu  bibliotēka.

1919. gads – oktobra sākumā Sibīrijas un Urālu Pagaidu Nacionālās Padomes Koloniju un Izglītības nodaļas vadītājs O. Eglītis apmeklē latviešu kolonijas Jeņisejas guberņā, Kanskas apriņķī, tajā skaitā Sibīrijas Alūksni. Viņš ziņo, ka nevienā Kanskas apriņķa latviešu kolonijā lieliniecisms vairs nav manāms.

1919. gads – 16. novembrī Suhonojā sarīkots saviesīgs jauniešu vakars, kurā Izglītības biedrības priekšnieks K. Ginters nolasa referātu par Latvijas valsts nodibināšanos un tās nākotnes perspektīvām un atgādina par kolonistu pienākumu pret Latvijas valdību. Sanāksmes dalībnieki nacionālu mērķu veicināšanai saziedo 175 rubļus.

1919. gads – 2. decembrī ciema sapulce ar 2/3 balsu noraida skolotāja A. Goldšmita priekšlikumu par mācību atsākšanu jaunā gadā.

1919. gads – gada beigās vairākas kolonistu dzimtas atsakās reģistrēties par Latvijas pilsoņiem.

1920. gads – ciemā nodibināta Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas šūniņa un komjauniešu šūniņa.

1920. gads – Suhonojā nodibināta lauksaimniecības komūna pārceļošanai uz Ufas guberņu.

1920. gads – maijā notiek dramatiskā pulciņa brīvdabas izrāde kritušo partizānu piemiņai.

1921. – 1924. gads – darbojas lauksaimniecības komūna “Ausma” ar centru Sīmaņa Stilves mājās. 

1924. gads – Suhonoju pievieno Ujaras rajonam.

1925. gads – vairāki turīgi saimnieki pārdod īpašumus un dodas uz komūnu “Zemnieks” Maskavas tuvumā. Ciemā noorganizējas mašīnsabiedrība “Jaunais Darbs” ar trim biedriem. 

1927. gads – oktobra beigās mācītājs Migla notur dievkalpojumu Puriņu mājās.

1928. gads – 14. februārī pilsoņu sapulce nolemj nodot ciema padomē visus kandžas aparātus, bet fabrikanti nepaklausa.

1928. gads – 19. februārī tiek noorganizēta svinīga kolektīva labības nodošana valstij, nodod ap 200 pudu labības.

1928. gads – 15. aprīlī notiek biedra Rasas bēres padomju gaumē, naktī no kapa tiek sarkanā zvaigzne un vainagi.

1928. gads – novembrī Suhonojas partijas un komjauniešu šūniņa caur laikrakstu “Sibīrijas Cīņa” pieprasa, lai atklātā tiesā tiesātu mācītāju Miglu.

1928. gads – 16. decembrī 10 trūcīgo un 29 vidējo zemnieku saimniecības noorganizē sviesta arteli “Sarkanā Zvaigzne”.

1929. gads – 15. septembrī tiek pieņemts ciema sapulces lēmums par skolas vecuma bērnu obligātu apmācību.

1929. gads – Vasarsvētkos jaunieši rīko kaktu balles, bet partijas skolas kursanti skolā organizē jautrības vakaru.

1929. gads – par ciema iedzīvotāju līdzekļiem uzcelts tautas nams (klubs). 

1929. gads – 3. decembrī 12 saimniecības apvienojas kolektīvā “Jaunais Darbs”.

1929. gads – sākas izkulakošana – vairāk nekā 15 turīgajām ģimenēm atņem mantas un izraida no ciema. Izsūtīto kulaku ģimenes no Suhonojas, Gornovkas, Borisovkas un Taiminkas ciemiem nometina barakās Kamenno–Gorskas mežā. Līdz 1930. gada sākumam kolektīvā pierakstījušās apmēram 40 saimniecības, bet februārī – jau vairāk nekā 50% saimniecību.

1930. gads – sākumā Suhonojas sieviešu sapulce pieņem protestu pret reibinošu dzērienu pārdošanu vietējā kooperatīvā.

1930. gads – uzcelta sviesta rūpnīca, iecerēts celt dzirnavas un ierīkot cūku audzētavu.

1933. gads – 22. un 23. maijā notiek sestdienas talka  (sestdiennieks), kurā spiesti piedalīties ne tikai kolhoznieki, bet arī viensaimnieki. 

1933. gads – ciema padome par sējas sabotāžu ierosina izsūtīt uz Austrumsibīrijas novada neauglīgajām zemēm budžu aģentus Zivaltu un Ozolu.

1936. gads – 28.janvārī kolektīvam “Jaunais Darbs” svinīgi tiek pasniegts akts par zemes nodošanu mūžīgā lietošanā. 

1937. gads – Suhonojas 4-klasīgajā skolā mācās 43 skolēni.

1937. – 1938. gads – tiek arestēti 68 ciema iedzīvotāji. No tiem pēc 2 gadiem ciemā atgriežas 14, pēc 10 gadiem – vēl divi.

1937. gads – ciemā sāk apmesties krievi no apkārtējiem ciemiem.

1939. gads – mēneša laikā uz ciemu varmācīgi pārvieto 100 viensaimniecību ēkas.

1939. - 1945. gads – Sarkanajā armijā iesaukti apm. 100 ciema iedzīvotāji, no kuriem krituši apm. 60 (puse no tiem - latvieši).

1956. gads – kolhozu pārveido par padomju saimniecību (sovhozu). 

1957. gads – 5. jūlijā ar PSRS Augstākās tiesas lēmumu reabilitēti 1937.–1938. gadā represētie 68 ciema iedzīvotāji.

1960. gads – notiek ciemu apvienošana – Suhonojai pievieno krievus no Kailik un ukraiņus no Semenovskij Viselok ciema. 

1975.gads – ciemā ierodas Ingvars Leitis un Uldis Briedis no Latvijas un ieraksta vietējo latviešu muzikantu repertuāru.

1986. gads – Suhonoja atdalās no Ujaras sovhoza. Ciemā uzbūvē skolu, desu cehu un siera vārīšanas cehu. 

1988. gads – vasarā viesojās folkloras ansamblis un tautas deju grupa no Valkas.

1989. gads – augustā, Baltijas ceļa laikā, ciemā viesojas kolhoza “Lāčplēsis” koris no Lielvārdes.

20. gadsimta 90. gados sovhoza saimniecība izput, algas neizmaksā, tās vietā strādniekiem dod zirgus. 

1996. gads – 12. decembrī nodeg vecā skolas ēka.

2003. gads – 27. decembrī klubā Ziemassvētku sarīkojums. No Krasnojarskas atbraukušais mācītājs Daniels kristī bērnus. 

2003. gads – 27. decembrī mācītāja vārds Daniils (luterāņu mācītājs, kuru uz Krasnojarsku sūtīja somu kultūras biedrība "Ingrija").

2005. gads – ciemā vairāk nekā 500 iedzīvotāju, t. sk. apm. 100 latviešu.

2005. gads – uzpludinot Nojas upi, pie ciema izveidota ūdenskrātuve, kas kļūst par iecienītu makšķernieku vietu.

2005. gads – augustā ciemā ierodas ekspedīcijas dalībnieki no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves. 

2005. gads – darbojas latviešu folkloras ansamblis “Pavasaris”.

2006. gads – vasarāetno - lingvistiskā ekspedīcija Lidijas Leikumas vadībā.

2008. gads – 3. martā Suhanojas ciema klubā LELB Misijas nozares vadītājs mācītājs Ojārs Freimanis notur dievkalpojumu, kur sapulcējās ap 35 latviešu izcelsmes dievlūdzēji, tiek nokristīti 5 bērni. 

2009. gads – 82 ciema iedzīvotāji paraksta iesniegumu ciema padomei par bijušās bērnudārza ēkas nodošanu baznīcas ierīkošanai. Ēka tiek piešķirta draudzei, reizi mēnesī to apmeklē mācītājs no Krasnojarskas.

2012. gads – Jāņos ciemojas Dzintras Gekas filmēšanas grupa.

2015. gads – ciemā ierodas muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves ekspedīcijas pārstāvji.

2015.gads – jūnijā Suhonojā dzīvoja 32 cilvēki, kam abi vecāki ir latvieši, un 57 cilvēki, kas dzimuši jauktās laulībās.