CITA SIBĪRIJA – LATVIEŠU CIEMI 

TIMOFEJEVKA, LEJAS BULĀNA, SUKINAVA


Deportācijas, bads un aukstums – tie ir tikai daži atslēgas vārdi, kas raksturo 21. gadsimta Latvijas iedzīvotāju pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu Sibīrija. Lai gan Sibīrija kā katordznieku nomitināšanas un soda izciešanas vieta Krievijas impērijā pastāvēja jau kopš 18. gadsimta, latviešu vēsturiskajā atmiņā daudz spilgtāk iespiedušās 1941. un 1949. gada padomju režīma realizētās masveida deportācijas, kas traģiski skāra daudzu cilvēku likteņus.

Pilnīgi pretējs Sibīrijas tēls urdīja latviešu prātus pirms pusotra gadsimta. Daudziem tā bija vieta, «kur piens un medus tek» – nepiepildīto cerību un sapņu zeme.

Krievijas impērijas īstenotā Sibīrijas kolonizācija 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā sniedza iespēju iegūt apsaimniekošanā brīvas zemes platības, tāpēc desmitiem tūkstoši Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņu iedzīvotāju pameta dzimto zemi un devās labprātīgā trimdā uz Sibīriju. Tādējādi Sibīrijā 4000–5000 km attālumā no Latvijas izveidojās daudzas latviešu kolonijas, kurās vismaz sākotnēji tika pārnests latviešiem ierastais saimniekošanas veids, organizēta kultūras dzīve, pārmantotas tradīcijas un valoda.

Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava ir ciemi Sibīrijā, kuros latvieši dzīvo jau vairākās paaudzēs un kur vēl jo­ projām skan latviešu valoda. 2015. gadā no 27. maija līdz 12. jūnijam muzeja «Latvieši pasaulē» pārstāves Ieva Vītola un Brigita Tamuža un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Aigars Lielbārdis un Sandis Laime ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu veica lauka pētījumus Sibīrijas latviešu ciemos.

Izstādē «Cita Sibīrija – latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna, Sukinava» apkopoti 2015. gada ekspedīcijas iespaidi un rezultāti, sniedzot ieskatu triju Sibīrijas latviešu ciemu dzīvē un vēsturē.

Lielākā daļa Sibīrijas latviešu ciemu šobrīd atrodas uz iznīcības robežas vai ir jau izzuduši, kas saistīts gan ar 20. gadsimta vidus vēstures notikumiem – kolektivizāciju, 1937./38. gada represijām un Otro pasaules karu, gan ar mūsdienu demogrā jas, asimilācijas un urbanizācijas procesiem. Neskatoties uz to, Timofejevkā, Lejas Bulānā un Sukinavā tika sastapti sirsnīgi cilvēki, dokumentētas nozīmīgas austrumu diasporas vēstures liecības un no paaudzes paaudzē mantoti latviešu stāsti, dziesmas un tradīcijas.



Izstādes atbalstītāji:
Latvijas Nacionālā bibliotēka un Valsts Kultūrkapitāla fonds






Izstāde “CITA SIBĪRIJA - latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna, Sukinava”

Pētījumi, teksti: Ieva Vītola, Brigita Tamuža, Aigars Lielbārdis, Sandis Laime

Māksliniece: Dita Pence

Digitālais dizains: Jeremy Smedes

Video: Aigars Lielbārdis

Izstādes rīkotāji: muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”,  Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve

Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālā bibliotēka

 

LITERATŪRA

Aiziešana uz Sibīriju 1899. gadā. (Kas jāzina katram vietraudzim). Iekšlietu ministrijas aizgājēju valdes II izdevums. Rīga: Ernsts Plāte, 1899. 30 lpp. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0309032690|issueType:B

Beika, Aivars. Sibīrijas latvieši – 30. gadu politiskā terora apstākļos. http://lpra.vip.lv/beika1.htm (b. g.)

Beitāne, Anda. Sibīrijas latviešu un latgaliešu tradicionālā mūzika. Meklējumi un atradumi 2007. Rakstu krājums. Rīga: Zinātne, 2007.  176.–189. lpp.

Bērziņa-Reinsone, Sanita. Sibīrijas atspoguļojums 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma publicistikā. Meklējumi un atradumi 2007. Rakstu krājums. Rīga: Zinātne, 2007. 128.–139. lpp.

Folklore: Electronic Journal of Folklore. Vol. 58. https://www.folklore.ee/folklore/vol58/ 

Izceļošana pār Urāliem 1914. gadā. Baltijas izceļotāju ievērībai. Rīga: Izceļotāju valde, 1914. 31 lpp. 

Kolonijas, latviešu. Latviešu konversācijas vārdnīca. 9. sēj. Rīga: Gulbja apgāds, 1933. 17113.–.17142. sl. (Melnalksnis, Augusts)

Krasnais, Vilberts. Latviešu kolonijas. [Rīga]: Latvju Nacionālās Jaunatnes Savienība, [1938]. 578 lpp. (Melnalksnis, Augusts. Sibīrija. 286.–342. lpp.) 

Ķikuts, Toms. Latviešu zemnieku koloniju izveidošanās Krievijas impērijas Eiropas daļā (19. gs. 40. gadi – 1914. gads). Promocijas darbs. Rīga, 2015. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/28212

Laime, Sandis. Ekspedīcija no Tomskas līdz Krasnojarskai. Atskats uz Latviešu folkloras krātuves 2005. gada Sibīrijas ekspedīciju. Meklējumi un atradumi 2007. Rakstu krājums. Rīga: Zinātne, 2007. 140.–156. lpp.

Latvieši latviešu acīm: Sibīrija. Timofejevka. Rakstu krājums. Sast. Aigars Lielbārdis. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011. 190 lpp.

Lejas Bulāna – latviešu ciems Sibīrijā. Rakstu krājums. Sast. Vaira Strautniece. Rīga: Zvaigzne, 1995. 304 lpp.

Leikuma, Lidija. Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas Valsts universitātes baltistu etnolingvistiskās ekspedīcijas Krasnojarksas apgabalā (2004-2009). Filoloģijas un mākslas zinātnes Latvijas Universitātē 1919 -2009. Procesi un personībās. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009. 162.–190. lpp.

Lielbārdis, Aigars. Kalendārie svētki Sibīrijas latviešu un latgaliešu ciemos. Meklējumi un atradumi 2007. Rakstu krājums. Rīga: Zinātne, 2007. 156.–175. lpp.

Lielbārdis, Aigars. Latviešu izceļotāju ciems Suhonoja dzīvesstāstos un rakstītajos avotos. Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. (Letonikas II kongress). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2008. 104.–126. lpp. 

Šķilters, Kārlis. Latkoloniju vēsture: I. Izceļošana no Baltijas un koloniju pirmsākums. Maskava: Prometejs, 1928. 141 lpp. 

Šķilters, Kārlis. Pilsoņu karš un latvju kolonisti 1917.–1921. g. Maskava: PSRS tautu Centrālās izdevniecības Minskas nodaļa, 1931. 67 lpp.

Колоткин, М. Н. Латгальские поселенцы в Сибири. Ačynskys - Sanktpīterburga: Ačynska latgalīšu bīdreibys bibliotēka, 2012. 69 lpp. http://www.latgalec-ru.narod.ru/publikacii/Kolotkin.pdf

Heidemane, Tamāra. Pamātes klēpī - Sibīrijā. Lejas Bulānas un Krasnojarskas latvieši dokumentos, sarunās, sirdsatmiņā. R.: Likteņstāsti, 2001. - 238 lp.

 

PERIODIKA (www.periodika.lv)

Par Timofejevku 

AUSEKLIS, 1907 

DIENA, 2005, 2006

DRYWA, 1908–1916 

KATOĻU DZEIVE, 1926, 1937, 2013

LAIKS, 1993

LATVIJA AMERIKĀ, 1994, 2004, 2005

LATVIJAS JAUNATNE 1993

MĀJAS VIESIS, 2004

RĒZEKNES ZIŅAS 1944

TAISNEIBA, 1928–1937

ZEMKOPIS, 1914

 

Par Lejas Bulānu

AUSTRĀLIJAS LATVIETIS, 2003

BALSS, 1885, 1903

BAZNĪCAS VĒSTNESIS, 1898–1902

BRĪVĀ LATVIJA, 2003, 2004, 2005, 2007

CEĻA BIEDRS, 1999

DIENA, 2001, 2002, 2005

DZIMTENES VĒSTNESIS, 1913

JAUNATNES DRAUGS, 1926–1927; 1935

JAUNĀ DIENAS LAPA, 1901

KOMUNĀRU CĪŅA, 1933, 1936

LAIKS, 1990, 1998, 2002, 2003, 2004

LATVIEŠU AVĪZES 1859, 1861, 1886, 1891

LATVIEŠU IZGLĪTĪBAS BIEDRĪBAS III GADAGRĀMATA (Kalendārs 1912. gadam)

LATVIEŠU ZEMNIEKS, 1926–1931

LATVIJA, 1934

LATVJI ĀRZEMĒS, 1926

NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE, 2003

PĒDĒJĀ BRĪDĪ, 1929

SIBĪRIJAS CĪŅA, 1926–1935

SVĒTDIENAS RĪTS, 1990, 1999

TAISNEIBA, 1929

VADUGUNS, 1989

ZEMKOPIS, 1913, 1914

ZINĀTNES VĒSTNESIS, 1991

 

Par Sukinavu 

BAZNĪCAS VĒSTNESIS, 1901

BRĪVAIS LATVIS, 1919

CĪŅA, 1988

DZIMTENES VĒSTNESIS, 1912, 1913, 1914, 1916

JAUNĀ DIENAS LAPA, 1911, 1912, 1913

JAUNĀS LATVIEŠU AVĪZES, 1910, 1914, 1915

JŪRNIEKS, 1910

KAROGS, 1981

KOMUNĀRU CĪŅA, 1937

LAIKS, 2008

LATVIEŠU AVĪZES, 1901

LATVIEŠU BĒGĻU APGĀDĀŠANAS CENTRĀLKOMITEJAS ZIŅOJUMS, 1917

LATVIEŠU IZGLĪTĪBAS BIEDRĪBAS III GADAGRĀMATA (Kalendārs 1912.gadam)

LATVIEŠU ZEMNIEKS, 1928 

LATVIJAS AVĪZE, 2012

LIEPĀJAS ATBALSS, 1913

LĪDUMS, 1915, 1917

PADOMJU LATVIJAS KOLCHOZNIEKS, 1957

SADZĪVE, 1914

SIBĪRIJAS CĪŅA, 1926 - 1936

SKATUVE UN DZĪVE, 1922

SOCIĀLDEMOKRĀTS, 1929

TĒVIJA, 1912, 1913, 1914

ZEMKOPIS, 1912, 1914

 

AVOTI

Arhīva materiāli

Latvijas Valsts vēstures arhīvs:

22. fonds, 1. apraksts 

660.fonds, 1.apraksts  

680.fonds, 1.apraksts  

2574. fonds, 2. apraksts 

5965. fonds, 2. apraksts 

 

Nepublicēti pētījumi

Zentas Nazarovas sastādīts Suhonojas (Sukinavas) ciema vēstures apraksts. Balstīts uz Krasnojarskas Valsts arhīva dokumentiem, ciema iedzīvotāju atmiņām, papildināts ar vēsturiskām fotogrāfijām, nepublicēts.

Timofejevkas skolnieču Jeļenas Ivules un Janas Kravales referāts „Mana mazā dzimtene no 1896. līdz 20. gs. 70. gadiem. Vadītāja Tatjana Pavlova. Krievu valodā. Darbs balstīts uz vietējo iedzīvotāju atmiņām. Glabājas muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā, nepublicēts.

 

Intervijas un sarunas ar Sibīrijas latviešiem 

Novosibirska, 28.05.2015

Ņina Nosireva, Viktorija Osipova, Moņe Kuhareva, Valērijs un Alla Belousovi, Nataļja un Aleksandrs Peščerski

 

Kļučevoje, 29.05.,1.06. 2015

Taņa un Vladimirs Peščerski

 

Timofejevka, 30.05., 31.05. 2015

Vera un Jānis Loči 

Neļa Vacpane un Daņila Savickis 

Viktorija Silinīka 

Zina Ivule un Antons Mikijanskis 

Vera un Jānis Pridāni

Ņina Ivule 

Anatolijs Jurēvičs

Tatjana Savicka un Nadja Bakuna  

 

Lejas Bulāna, 3.06. - 6.06.2015

Vilis Kalniņš 

Valentīna Kalniņa 

Alīda Melbārde un Augustīne Taratutina 

Vilis Brūdelis  

Irma Brūdere 

Aleksandrs Brūders

Rasma Išs un Jānis Tobiass

Laima Zeinoga

Jēkabs Leimanis

Milda Vitnere un Irma Loščakova

 

Sukinava, 7.06. - 9.06.2015

Zenta Nazarova 

Zelma Vilsone 

Alma Nazarova 

Artūrs Ledskalns 

Valentīna Matjušina 

Elza Jaruma

Zenta Tretjakova, Zenta Sausiņa, Leontīns Rasa  

 

Imbeža, 8.06.2015

Erta un Alberts Dreimaņi

Vasilijs Skolnieks

 

Krasnojarska, 10.06.2015

Karīna Bicāne, Tatjana Loča, Valentīna Uļčenko, Valentīna  Umetbajeva, Antoņina Gulbis, Jekaterina  Bicāne, Klaudija Muhina, Tatjana Grudinova, Anastasija Muhina, Antons Sauļuks, Klaudija Muhina  

 

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas no Vairas Strautnieces, Ulda Brieža un Ingvara Leiša arhīviem.

Fotogrāfijas no Rutas Cibules, Ulda Brieža, Ingvara Leiša un Vairas Strautnieces arhīviem.

Fotogrāfijas no Sibīrijas latviešu ciemu iedzīvotāju personīgajiem arhīviem, pārfotografētas 2015. gadā (par Timofejevku no Taņas un Vladimira Peščersku, Veras un Jāņa Loču, Ņinas Ivules arhīva; par Lejas Bulānu no Viļa Kalniņa, Vaļentīnas Kalniņas, Alīdas Melbārdes arhīva; par Sukinavu no Zelmas Vilsones un Zentas Nazarova arhīva). 

Ņinas Nosirevas fotogrāfijas par Timofejevkas vēsturi (digitālas, sūtījums muzejam “Latvieši pasaulē” 2016. gadā) 

Sibīrijas latviešu ciemu iedzīvotāju Veras un Joņa Loču, Ņinas Ivules, Vaļas Kalniņas, Viļa Brūdeļa un Zelmas Vilsones fotogrāfijas – dāvinājumi  muzeja “Latvieši pasaulē” krājumam – www.meandrs.lv 

***

Paldies par sadarbību Sibīrijas latviešu ciemu atklājējiem Vairai Strautniecei, Uldim Briedim, Ingvaram Leitim, bulāniešiem – repatriantiem Elēnai Kalniņai, Veltai Kalniņai, Voldim Nazarovam, Jānim Melbārdim, Krasnojarskas latviešu biedrības “Dzintars” vadītājai Anastasijai Muhinai, Lejas Bulānas skolas bijušajai direktorei Irinai Vasiļjevai, vēsturniekam Tomam Ķikutam, demogrāfam Ilmāram Mežam, valodniecei Lidijai  Leikumai, Latvijas vēstniecei Krievijā Astrai Kurmei, luterāņu mācītājam Karatūzā Vitālijam Lučagovam, Jermakovskas uzņēmējam Aleksandram Gribovam, Timofejevkas medniekam Viktoram Krasnovam, Valkas muzeja krājuma glabātājai Aijai Priedītei, bijušajiem skolotājiem Sibīrijas latviešu ciemos Tamārai Heidemanei, Lienei Salmiņai un Jurim Zalānam, Krievijas latviešu biedrības  ilggadējai vadītājai Laumai Vlasovai, žurnālistei Ligitai Zandovskai, vēsturniekam Gintam Skutānam, novadpētniecei Rutai Cibulei, meistaram ar zelta rokām - Arnim Pencim.