Lejas Bulānas vēstures notikumu hronoloģija

1851. gads – valdības rīkojums par uz Austrumsibīriju izsūtīto luterāņu nometināšanu Minusinskas apriņķī, Jeņisejas guberņā.

1857. gads – Jeņisejas guberņas administrācija atļauj luterāņiem apmesties Suetukas un Kebežas upju ielejās, apmēram 600 km uz dienvidiem no Krasnojarskas. 

1858. gads – pēc luterāņu mācītāja Kosmana ierosmes pie Bulankas upītes ietekas Kebežā Lejas Bulankas kolonijā apmetas pirmie latviešu un vācu kolonisti. 

1859. gads – janvārī “Latviešu Avīzēs” lasāmas pirmās ziņas par Lejas Bulanku.

1860. gads (citur: 1864.gads) – sāk darboties skola, kur māca ticības mācību latviešu valodā.

1865. gads – uzbūvēta jauna skolas ēka (līdz tam skolotājs Ādolfs Freijs/Frejs, no 1865. gada – M. Strauss).

1869. gads – ierodas pirmie brīvprātīgie ienācēji no Dikļiem un Umurgas.

1885.–1894.gads – ciemā strādā un dzīvo mācītājs Hermanis Zālītis. 

1886. gads – iesvētīta baznīca un uzcelta mācītāja māja.

1890. gads –  no Latvijas atbrauc skolotājs Jānis Driķis. 

1893. gads – nodibināta bibliotēka un pirmā latviešu biedrība Sibīrijā “Lejas Bulankas bibliotēkas biedrība”, ap šo laiku izveidots arī koris.

1894. gads – uzcelts jaunais skolas nams ar skolotāja dzīvokli. 

1897. gads – pēc Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem ciemā ir 910 iedzīvotāji, no tiem – 786 latvieši (t. sk. 426 vīrieši un 360 sievietes). Reģistrētas 187 saimniecības. 

1901. gads – Lejas Bulānā reģistrēti vairāk nekā 2000 luterāņu (t. sk. 1500 latvieši un 500 vācieši), taču vairums ciemā faktiski nedzīvo.

1909. gads – draudzes skolu savā pārziņā pārņem valsts (algo divus latviešu skolotājus un apgādā ar mācību līdzekļiem krievu valodā).

1912. gads – ciema sapulce nolemj slēgt dzertuves, taču nesaņem atbalstu no valdības. Skolotājs Jānis Sviestiņš nodibina atturības biedrību un dramatisko pulciņu. 

1916. gads - dibināta Lejas Bulankas Patērētāju biedrība.

1916. gads – sāka celt jaunu skolas ēku

I Pasaules kara laikā ciema vīrieši tiek mobilizēti armijā.

1917. gads – pirmie kara bēgļi

1918.–1921. gads – draudzi aprūpē mācītājs Andrejs Zūzāns. Viņš nodibina atturības biedrību “Zilais Krusts”, kas darbojas tikai īsu brīdi.

1918. gads – vairāki bulānieši iesaistās lielinieku dumpī jeb t. s. “rungu karā” pret “baltajiem” Minusinskas apriņķa dienvidos, piedalās kazaku staņicas Karatūzas popa un viņa sievas noslepkavošanā.

1919. gads – ciemā ierodas Kolčaka valdības (“balto”) soda ekspedīcija no Irkutskas. Karatūzas kazaki atriebdamies nošauj 12 dedzīgākos lielinieku atbalstītājus. 

1919. gads – Jāņos caur ciemu uz Sajāniem atkāpjas “sarkanie” partizāni, līdz vasaras beigām ciems atrodas “balto” varā.

1920.gads – “sarkano” rokās nonāk visa Sibīrija līdz Baikālam. Minusinskas apriņķī sākas īpašumu rekvizēšana un nacionalizēšana.

1920. gads – jūlijā apcietināts mācītājs A. Zūzānu un skolotājs J.Driķis, drīz vien viņi tiek atbrīvoti, 1921. gada janvārī notiek tribunāls, kas abus attaisno.

1921. gads – Patērētāju biedrība atjauno darbību.

1921. gads – vasarā ar pirmo bēgļu ešelonu no Minusinskas uz Latviju dodas mācītājs A. Zūzāns.

1923. gads - uz Latviju aizbrauc skolotājs J.Driķis.

1926. gads – martā huligāni izposta baznīcu, jūlijā ciemu apmeklē  mācītājs Migla no Ļeņingradas.

1926. gads – Pēc Vissavienības tautas skaitīšanas datiem Minusinskas apgabalā reģistrēti 3100 latvieši, Lejas Bulankā varētu būt ap 1200 - 1800 iedzīvotāju. Sākas pirmās represijas pret garīgās dzīves kopējiem.

1927. gads – nodibināts sviesta artelis “Общая польза" (Kopīgais Labums).

1928. gads – sākas kampaņa pret budžiem, no 355 saimniecībām 14 tiek atzītas par budziskām – tām jāsamaksā puse no visam ciemam uzliktiem nodokļiem.

1929. gads – septembrī sprediķa laikā Lejas Bulānas baznīcā arestē  mācītāju Miglu. 

1930. gads – 19. janvārī ciema sapulce nolemj slēgt baznīcu un “telpas nodot kulturālām vajadzībām”. 

1930. gads –  Lejas Bulānas 12 saimniecības (no 270) apvienojās komūnā “Cīņa”. 

1931. gads – komūna “Cīņa” pārtop par lauksaimniecības arteli. Nodibinās artelis “Sarkanais Oktobris”, vēlāk izveidojas kolhozs Отбой Кулаку (Prettrieciens Kulakam) un artelis “Celtne”.

1930.–1932. gads – tautas tiesās sākas procesi pret huligāniem, sabiedriskā īpašuma zagļiem, valsts īpašuma izšķērdētājiem u. c. sociālisma iekārtas pretiniekiem, taču faktiski lielākoties tās ir politiskās prāvas.

1933. gads – līdz martam aptuveni 50 zemnieku jau ir represēti – “izkulakoti”, atņemot viņiem īpašumus un izsūtot no ciema, daudzi nonāk soda nometnēs vai cietumos. 

1933. gads – baznīcā ierīko klubu. Maskavas latviešu teātra “Skatuve” viesizrāžu laikā, kas notiek bijušās baznīcas telpās, tiek nogāzts krusts un baznīcas zvans. 

1937. gads – Lejas Bulānas skolā pārtrauc mācības latviešu valodā.

1937.–1938. gads – represijās cieš ap 120 cilvēku, no tiem ciemā atgriezās tikai divi.  

1938.–1939. gads – skola pilnībā pāriet uz krievu mācību valodu. Grāmatas latviešu valodā sadedzina, skolotājus represē.

Otrā Pasaules kara laikā pieaugušie ciema vīrieši tiek mobilizēti Padomju armijā, daudzi piesakās brīvprātīgi. Zināms, ka karā krituši vismaz 27 ciema vīri. Pēc Otrā pasaules kara vairāki ciema iedzīvotāji pārceļas uz dzīvi Latvijā. 

1968. gads – Lejas Bulanā nejauši ieklīst tūristu grupa no Latvijas

1969. gads – Lejas Bulānu apmeklē žurnālists A.Zvirbulis. Viņa apraksts par ciemu, kur ir apm. 600 iedzīvotāji (visi latvieši), publicēts “Dzimtenes Balsī”.

1975. gads – vasarā ciemā ierodas Uldis Briedis un Ingvars Leitis velobrauciena Rīga – Vladivostoka laikā.

1976. gads – Ingvars Leitis vēlreiz ierodas ciemā un uzņem pusstundu garu filmu (sk. https://www.youtube.com/watch?v=dfus4AEl3_Y).

1977. gads – Vaira Strautniece ar kino operatoru Andri Slapiņu ierodas ciemā, lai uzfilmētu ciema dzīvi. 

1979. gads – Vairas Strautnieces un Andra Slapiņa filmu “Nakts pirms dziesmas” izrāda slēgtos sarīkojumos Latvijā.

1982. gads – Lejas Bulānā ierodas teoloģijas students Juris Rubenis, kuru daži Lejas Bulānā uztver par “spiegu un diversantu”.

1987. gads – Ingvars Leitis uzfilmē  materiālu “Lejas Bulānas hronika”, kas  tagad pieejama internetā (sk. https://www.youtube.com/watch?v=_PqvmsgCF-E).

1988. gads – Jāņos Lejas Bulānu apmeklē 10 cilvēki no Vides Aizsardzības Kluba (VAK) biedri

1989. gads – Jāņos viesojas Saldus rajona kolhoza “Druva” pašdarbības teātris ar izrādi R.Blaumaņa „Trīnes grēki”, sarīko Jāņu svinības

1989. gads – aug. Lejas Bulānā notiek Balvu Tautas teātra izrādes. Ciemā ir 182 iedzīvotāji

1989. gads – Saldus rajona kolhoza “Druva” pašdarbības teātris izrāda R. Blaumaņa lugu „Trīnes grēki”. Ar 3 izrādēm un dziesmu uzvedumu viesojas arī Balvu Tautas teātris. 

1989.–1990. gads – mācību gadā ciemā strādā  pirmie “latviskās izglītības misionāri” Juris Zalāns un Arnis Heidemanis, viņi latviešu valodā māca dažus mācību priekšmetus. Turpmāk latviešu valodas skolotāji brauc uz Lejas Bulānu līdz pat 2009. gadam.  

1989. gads – Lejas Bulānā  ir ap 200 iedzīvotāju, vairākums – latvieši.

1990. gads – Lieldienās mācītāji Aija Prēdele un Normunds Kamergrauzis notur  dievkalpojumus un krista bērnus.

1990. gads – Lejas Bulānas bērni pirmoreiz piedalās vasaras nometnē Latvijā, Ogrē.  

1990. gads – rudenī ierodas filmēšanas grupa. Safilmētais materiāls iekļauts dokumentālajā filmā “Dziedot dzimu, dziedot augu”, kas tika parādīta Latvijas televīzijā

1991. gads – janvāra sākumā, atdaloties no Motorskas sovhoza, Lejas Bulānā izveidojās kolhozs “Latvija” (pirmais priekšsēdētājs Kaduličs, pēc tam – Jānis Melbārdis)

1991. gads – referendumā vairums bulāniešu nobalsojuši par “atjaunoto savienību”.

1991. gads – aug. Latvijas ev. lut Konsistorija uzņemas aprūpēt Lejas Bulānas un Rižkovas) latviešu luterāņu draudzi.

1991. gads – pavasarī atjaunota Lejas Bulānas evaņģēliski luteriskā draudze, par tās diakoni kļūst Paulīne Cine.

1991. gads – augustā Lejas Bulānā ierodas Vairas Strautnieces organizēta Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskā ekspedīcija. Ciemā ir 158 iedzīvotāji. No 64 ģimenēm 60 – latviešu. Ir 8 sabiedriskās ēkas (klubs, bibliotēka, bērnudārzs, skola, skolotāja nams, kolhoza kantoris, veikals, ambulance). 

1995. gads – Rīgā izdots Vairas Strautnieces sastādītais rakstu krājums “Lejas Bulāna – latviešu ciems Sibīrijā”. 

2000. gads – ciemā ap 120 iedzīvotāju.

2000. gads – vasarā Lejas Bulānu apmeklē arhibīskaps Jānis Vanags un Jānis Bitāns.  

2001. gads – Rīgā izdota Bulānas latviešu valodas skolotājas Tamāras Heidemanes grāmata “Pamātes klēpī Sibīrijā”.

21. gadsimta sākumā vairāki ciema iedzīvotāji pārceļas uz Latviju.

2007. gads – septembrī ciemā viesojas Latvijas Republikas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tajā pašā reizē Lejas Bulānā caurbraucot ierodas arī motociklistu grupa no Latvijas.

2007. gads – ciemā ap 100 iedzīvotāju.

2010. gads – Pēc Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem ciemā ir 83 iedzīvotāji.

2012. gads – jūnijā  Lejas Bulānas baznīcas ēka tiek nojaukta un pārvesta uz Karatūzu. Rudenī slēdz skolu, jo ir palicis tikai viens skolēns.  

2015. gads –  jūnijā ciemu apmeklē  muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” pētnieces Brigita Tamuža un Ieva Vītola un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuves pētnieki  Aigars Lielbārdis un Sandis Laime. Lejas Bulanā vēl darbojās bibliotēka un medpunkts.

2015. gads – ciemā 42 iedzīvotāji, tai skaitā 20 latvieši.